Bērna attīstība pirmajā dzīves gadā norit ļoti strauji. Burtiski pa mēnešiem no maza, nevarīga zīdainīša bērniņš pārtop kustīgā un aktīvā ķiparā, kas tā vien nevar sagaidīt, kad beidzot varēs celties kājiņās vai aizrāpot līdz kādai aizraujošai mantiņai!
Taču par bērna fizisko attīstību pirmajā dzīves gadā jaunajiem vecākiem ir daudz neskaidrību! Sēdēšana, rāpošana un staigāšana Tie ir trīs “vaļi”, uz kuriem balstās fiziskā attīstība pirmajā dzīves gadā. Parasti vecāki uzskata – ja jau mazais sācis sēdēt vai pat staigāt, tātad ar viņa attīstību viss ir vislabākajā kārtībā un ir iemesls palielīties par jaunajiem sasniegumiem radu un draugu priekšā. Kā izrādās, pārāk strauja attīstība, proti, ja mazulis sāk pārāk agri sēdēt vai staigāt, nemaz nav tik laba, kā maldīgi uzskatām. Bērna fiziskajai attīstībai ir viens pamatnoteikums – katram fiziskās attīstības posmam jānotiek laikus un secīgi! Vispirms mazais pats apsēžas, pēc tam sāk rāpot un tikai tad ir gatavs piecelties kājiņās, lai spertu savus pirmos solīšus! Nav nekādu stingru normu, kad tieši un kurā dzīves mēnesī būtu jāspēj apsēsties vai apstāties, jo visu nosaka bērna individuālā fiziskā attīstība un tas, cik gatavs ir viņa ķermenis noteiktām darbībām.
| 
