Dusmas un agresija Agresija nav ne laba, ne slikta – tā vienkārši pastāv. Cilvēks par kaut ko jūtas dusmīgs, un tas viņā raisa agresiju.Mazs bērns allaž uzvedas agresīvi, ja nonācis dusmu varā. Ja brīžos, kad bērns «izgāž dusmas», vecāki viņu kaunina, savu vēlmi paust agresivitāti uz āru, mazais neizprot. Nākamreiz, jūtot dusmas, viņš var apjukt un sist vai kā citādi darīt pāri sev vai citiem.Jau pirmsskolas vecumā mazajam jāmāca atšķirt dažādās emocijas. Tad bērns visas emocijas, kas rada iekšēju diskomfortu (bēdas, skumjas, greizsirdību, skaudību, nogurumu u.c.), neuztvers kā dusmas un viņam būs vieglāk tikt galā ar sevi. Daudzi vecāki uzskata, ka agresija vērtējama tikai negatīvi, bet tā gluži nav.Agresijai piemīt milzu spēks, un šī enerģija palīdz bērnam attīstīties.Vērojumi liecina, ka pirmo klašu skolēniem agresijas virzošā spēka ir par maz – citi neuzdrīkstas pacelt roku, uzstāties klases priekšā, citiem ir bail no klasesbiedriem, citi, ja kāds dara pāri, neprot sevi aizstāvēt.
|