Par greizsirdību bērna dēļ liecina sievietes nepatika, ka bērnsraujaspie tēva. Vienlaikus viņa izjūt vēlmi vairāk uzmanības piesaistīt sev. Gribas iegūt gan bērna, gan vīra uzmanību. Tāpēc nepatika, neiecietība un dusmas, kas ir greizsirdības pavadones, var vērsties gan pret bērnu, gan pret vīru.

Nevēlēdamās, lai bērns tik daudz laika pavada kopā ar tēvu, sieviete var sākt bērnu stumt prom no tēva: «Ej, spēlējies savā istabā! Nodarbojies ar savām lietām!» Šāda rīcība ir vārdos neformulēts pārmetums bērnam par to, ka viņš izvēlas tēvu. Ja partnerattiecībās iestājusies krīze un bērns vairāk tiecas pie tēva, sieviete var izjust aizvainojumu, dusmas pret viņu, sākt vainot vīru itin visā.

Izjūtot greizsirdību bērna dēļ, sieviete sev jautā: «Kā tad tā? Bērni taču pievērš vairāk uzmanības mammām, kāpēc mans bērns tā nedara? Vai es neesmu gana laba mamma?» Vēl sievieti nomoka jautājums: «Visus pēdējos gadus (savu dzīvi) esmu veltījusi bērnam, bijusi ar viņu kopā labos un ne tik labos brīžos, bet tagad viņš augstāk novērtē tēvu, kurš nemaz tik bieži nav piedalījies audzināšanā. Vai tas ir godīgi?» Mocīt sevi ar šādiem jautājumiem nav produktīvi. Labāk pajautāt citādi: «Kāpēc es dusmojos par to, ka bērns grib pavadīt laiku kopā ar tēvu? Man taču par to vajadzētu priecāties – daudziem bērniem nebūt neveidojas labas attiecības ar tēvu! Kāpēc es nepriecājos? Kas ar mani notiek?»

Kur tā sakņojas

Greizsirdība vairāk moka sievietes ar zemu pašvērtējumu, kuras ir atkarīgas no attiecībām – izjūt nepieciešamību būt kopā ar otru, lai nemitīgi saņemtu no viņa novērtējumu un gūtu vismaz šķietamu sava vērtīguma izjūtu. Ja otrs nemitīgi nedod labu novērtējumu, nepievērš uzmanību, kāršu namiņš sabrūk. Nav viegli sev atzīties: «Nevērtēju sevi augstu, tāpēc uzvedos tik neadekvāti, ka esmu kļuvusi greizsirdīga bērna dēļ!» Bet tieši šāda atzīšanās ir ceļš uz veselīgākām attiecībām.