Cik jauki ir dabūt kāroto uzreiz, tiklīdz to iegribas! Bet, ja tā notiek vienmēr, cilvēks vairs nespēj novērtēt ieguvumu. Ja bērns katrā iepirkšanās reizē tiek pie jaunas rotaļlietas, viņš ar to neilgu laiku paspēlējas un drīz prasa nākamo. Un pierod, ka viņam atliek tikai pateikt burvju vārdiņus: «Es gribu!», lai vecāki viņa iegribu izpildītu. Bet dzīvē tā nenotiek. Tāpēc nevajadzētu ikkatru bērna vēlmi censties izpildīt brīdī, kad viņš to ir izteicis.Bērna pārliecība, ka atliek vien kaut ko vēlēties un tas tūlīt piepildās, nav balstīta realitātē, kādā bērnam būs jādzīvo.

Ikvienai lielākai bērna vēlmei būtu jāļauj nobriest. Bērna vēlmes mainās katru dienu: ja bērnudārza grupiņas biedrenei ir jauna lelle – bērns arī tādu grib, ja kaimiņu puikam jauns konstruktors – bērns arī tādu grib... Turklāt nereti mazajam konkrēto mantu nemaz nekārojas, bet viņš zina, ka, kaut ko prasot, var pievērst sev vecāku uzmanību.

Katram bērnam ir arīlielās vēlmes– kas tāds, par ko mazais sapņo ilgāku laiku. Šādu ilgi lolotu vēlmi vecākiem vajadzētu censties piepildīt. Jobērnam ir veselīgi augt ar izjūtu, ka ir iespējams dabūt lielu daļu no tā, ko viņš vēlas, tikai ne tūlīt, ne uzkarstām pēdām.

Skaidri noteikumi

Ja bērns kaut ko iekāro veikalā un vecākiem nav nekas iebilstams pret šo pirkumu, vienlaikus ieteicams izvirzīt noteikumus, piemēram: «Labi, šodien nopirksim tev šo rotaļlietu, bet nākamreiz gan tev nepirksim neko.» Arī pieaugušajiem taču bieži iekārojas ko tādu, ko todien nav paredzēts pirkt. Tas ir normāli. Bet, ja par to nerunā, bērna vēlmes var kļūt nekontrolējamas. Iepirkšanās noteikumiem jābūt skaidriem, lai bērns saprot, kad viņš kaut ko dabūs, kad ne.

Iespējams, bērnam ir svarīga tikai izjūta, ka tieši viņam allaž kaut ko nopērk, kaut vismazāko nieku. Tad pirms došanās uz veikalu ar mazo vajadzētu vienoties, ka viņš drīkst izvēlēties sev tikai vienu našķi vai kādu nieciņu, ne vairāk. Un tas arī viņam, protams, jādabū.Bērni veikalā parasti nejandalē dārgu lietu dēļ, kuras viņiem nepērk, bet gan tad, ja mamma vai tētis kādu dienu atsakās pirkt ierastu nieku – suliņu, saldo sieriņu, košļājamo gumiju. To pašu nieku, kuru vakar vai aizvakar pirka.Tad mazais ir neizpratnē – vakar varēja, bet šodien ne. Ja vecāki nespēj paskaidrot šāda atteikuma īsto iemeslu, jandāliņu sākuši viņi paši, nevis bērns.